Latin
Total number of words is 3804
Total number of unique words is 2211
27.9 of words are in the 2000 most common words
41.3 of words are in the 5000 most common words
48.4 of words are in the 8000 most common words
Each bar represents the percentage of words per 1000 most common words.
shenishvnit da rbilad, shemp'aravad irk'vevs:
197
- gana chven damnashaved unda vgrdznobdet tavs? mis k'itkhvashi dauparavi shishi
ismis. autsileblad. oghondakhla ara.
amaze misis hertsogs eghimeba da ghimili saotsrad arbilebs mis t'uchebs.
zimermani hk'otsnis kals da grdznobs, rom didi khnis ts'q'urvilis shemdeg,
rogorts ikna, p'iri gaisvela; k'otsna, ts'q'urvilis mok'vlis natsvlad, uaresad
udzlierebs ts'q'urvils da q'oveli k'otsna its'vevs akhals, k'idev upro
mkhurvales, itrevs bobokari da dauok'ebeli vnebataghelvis morevshi; da
es sruliadats ar echveneba sisast'ik'ed, p'irikit, amashi khedavs gulukhvi da
gardauvali bunebis dast'urs.
t'k'ivili khesavit idgams pesvs mis q'bashi. daitsade, daitsade! k'enis
ramdenime ts'uts unda daetsada novok'ainis nemsis shemdeg, magram akhla dghis
boloa da is
uk've daghlilia, chkarobs. k'eni k'olduelis ert-erti p'irveli
mots'apetagani iq'o, jer k'idev otsdaatian ts'lebshi. akhla k'i es uk've
sagrdznoblad gamelot'ebuli bich'una mukhlit mibjenia savardzlis
sakhelurs da mis k'bils gazit ejajgureba, lats'aluts'it adzrobs da pshvnis
tsartsivit. k'olduels eshinia, rom k'bili daimskhvreva gazis marts'ukhebshi da
gashishvlebuli nervis naglejigha shercheba p'irshi. t'k'ivili p'irdap'ir
ts'armoudgenelia. es mteli khea, mdzlavrad aq'vavebuli, da titoeuli
q'vavili usitsotskhlo, lurj haershi bghuja-bghuja abnevs k'ashk'asha,
moq'vitalo-momts'vano nap'erts'k'lebs. is tvalebs akhels, ar sjera, rom es
sheidzleba amden khans gagrdzeldes, magram horizont's paravs mghvrie
vardisperi garsi, es ekimis p'iria, magrad mok'umuli da moghretsili,
nivris sunit aq'rolebuli. uniato k'atsis p'iri. es bich'i otsnebobda
meditsinis dokt'ori gamkhdariq'o da q'asabi k'i gamovida. k'olduels
echveneba, rom mis t'vinshi gabardnili t'k'ivili misive moghvats'eobashi
dashvebuli shetsdomis naq'opia, radgan am mshpotvare suls tanagrdznoba da
motmineba ver shtaunerga. amit'om morchilebit ighebs t'k'ivils. khe saotsrad
gaibadra, damskhvilda; rt'oebi da q'vavilebi ert vertskhlis jighad,
k'onusad, svet'ad sheertda, - t'k'ivilis bodzad, romelits tsamde maghldeba,
mis
dzirshi k'i k'olduelis tavis kalaa dat'anebuli. gansatsvipreblad ts'mindaa
es vertskhli. ts'veti, miskhali, namtsetsi, iot'is odeni shenaertits ar aris masshi.
198
- morcha, - k'enet' shroierma tavisuplad amoisuntka. zurgi sveli akvs,
khelebi uk'ank'alebs. k'olduels marts'ukhebshi gatangul nadavls uchvenebs.
k'oldueli, titkos akhla gaeghvidzao, utseb ver isazrebs, ra mokhda. mis ts'in
p'ats'ia, vardisperi, moghunul pekhebze shemdgari, natsrisperi da shavi
ts'ints'k'lebit daparuli mkrkali dzvlis p'at'ara nach'eria. akhla ubralod
daujerebelia, rom es araraoba aset mdzvinvare ts'inaaghmdegobas uts'evda
marts'ukhebs.
gadmoapurtkhet, - eubneba ekimi.
k'oldueli sachkarod khris tavs q'vitel sapurtkhebelze da gamch'virvale
ts'q'als siskhli pers utsvlis. ertmanetshi areul siskhlsa da nerts'q'vs
narinjisperi dahk'ravs. k'olduelis shegrdzneba, titkos tavi supta
vertskhlisagan hkondes chamoskhmuli, haerovani simsubukit itsvleba. shishi
da sisats'q'le ghrdzilshi gachenil ormoshi gauchinarda. uetsrad is uazro
madlierebit imsch'valeba da shehkharis
q'ovelive arsebuls. mominankrebuli sapurtkheblis gats'k'rialebul jams,
k'riala gaghunul milak's, romlitats shig ts'q'ali shedis, p'at'ara , k'omet'asavit
k'udian zhangian lakas, romelits namtsetsa karibds gamoughrghnia ik, sadats
ch'avls dzala dahk'argvia. k'bilis ts'amlis mdzapr suns, inst'rument'ebis
ts'k'aruns, rotsa k'eni mat st'elirizat'orshi ats'q'obs, taroze shedgmul
radiomimghebs, romlis khrialshits orghanis mtrtolvare bgerebi aghts'evs.
dokt'ori rechit'at'ivit atskhadebs: „me-miq'vars-paterak'ebi!“ mere orghani
k'vlav ganagrdzobs ugono srbolas.
- apsus!.. - ambobs k'eni, - pesvebi magari gakvt, gvirgvini k'i sul ar givargat.
- aseti q'opila chemi bedi, - miugebs k'oldueli, - pekhebi ghonieri makvs,
tavi k'i - sust'i.
ena dabusht'ul rbilobs ekheba. is k'idev ertkhel gamoapurtkhebs. utsnauria,
sak'utari siskhlis danakhva rat'omghats amkhnevebs.
k'eni poladis inst'rument'it chichknis k'bils, romelits samudamodaa
amoglejili mshobliuri niadagidan da varsk'vlavivit maghlidan
dahq'urebs iat'ak's. mere amogdebuli, gashavebuli bzhenis nat'ekhi tskhvirtan
miakvs da q'nosavs.
- m-da, - burt'q'unebs is. - amas araperi eshveleboda, albat, dzalian
gats'ukhebdat, ara?
- mart'o rotsa gamakhsendeboda. radios dikt'ori ganmart'avs:
199
- amas ts'inat dok'i da reji maimunebis mits'iskvesha dedakalakshi dat'oves.
(gaismis maimunis ts'k'avts'k'avi, ts'rip'ini da sevdiani q'muili). da ai, dok'i
miubrunda rejis (khmebi mits'q'nardeba) da eubneba:
dok'i. rogorme tavi unda davaghts'iot akaurobas! p'rintsesa gvelodeba!
- chip'i, chip', ui, ui-i-i.
k'eni k'olduels anatsinis or abs uts'vdis tselopanis p'ak'et'shi.
miighet, tu k'idev shegats'ukhebt, rotsa novok'ainis mokmedeba gaivlis.
mas jer arts dauts'q'ia mokmedeba, pikrobs k'oldueli. ts'asvlis ts'in is
uk'anask'nelad apurtkhebs. ghrdzilidan siskhlis dena titkmis shecherda,
siskhlis ch'avli akhla upro tkhelia da mk'rtali perisaa. is gaubedavad
usvams enas sriala ormos da uetsrad sinanuli ip'q'robs. es dghets ts'arsuls
chabarda - ert k'bils jani gavarda. (apsus, ra p'oet'i ighup'eba).
derepanshi heleri gamochnda! p'ak'-p'uk', p'ak'-p'uk'; dram-bum-bum! ram sheaq'vara am
k'atss ase tavisi ushvelebeli nech'is tsotskhi!..
kalta sap'irpareshos ts'in is nabijs sheanelebs, mzrunvelad abnevs iat'ak'ze
ts'iteli santlis namtsetsebs da ap'rialebs, sanam brts'q'invas ar daits'q'ebs, mere
cherdeba, as metsamet'e k'lastan, sadats miss shrek's zeauts'evia khelovneba ukhilavi
ghvtiuri
sidiadis
amsakhveli
khiluli
sark'e;
as
metertmet'estan, sadats
daglejili shavi shalitebit p'irsheburuli sabech'di mankanebi garindulan
da aka-ik amouchriat vertskhlisperi, k'riala sakhelurebi; as metskhrestan,
sadats moelvare narinjisperi ruk'a hk'idia da zed k'arolingebis
droindeli evrop'is dzveli savach'ro gzebia aghnishnuli, romlebitats
gadahq'avdat monebi da gadahkondat sanelebeli, karva da bets'veuli; as
meshvidestan, saidanats gogirdovani gazisa da gogirdts'q'albadis suni
amodis; as mekhutestan, as mesamestan, q'vela am mkrkali shushit sheminuli,
gamok'et'ili k'aris ts'in, mts'vane k'aradebis p'irdap'ir, romelta mts'k'rivits
p'ersp'ekt'ivashi ik'argeba, chaivlis heleri da gzadagza guldagul hgvis
ghilebs, tselopans, tmas, dzapebs, mandarinis ts'ip'ts'ebs, savartskhlis k'bilebs,
p'it'er k'olduelis pupkhidan datsvenil tetr kertsls da q'ovelive ughirs
mt'versa da namtsetss, namskhvrevsa da naptskvens, mtel am bindzur nakurtals,
risganats shedgeba es samq'aro - q'velapers is akuchebs. tan tavistvis chumad
ghighinebs dzvelebur simgheras. bednieria. sk'ola akhla misi sak'utrebaa.
200
tvaluts'vdenel khis sivrtseshi q'vela saati ertkhmad rek's 18.10-s.
mits'iskveshetshi veeba boileri tvalis dakhamkhamebashi ntkavs otkh t'ona
mk'vriv, moelvare nakhshirs - p'ensilvaniur ant'ratsit's, udzveles
lep'idodendronebs,
suptad dats'nekhil dros. ghumelis guli tetrad gizgizebs, karsis
sach'vret'it sheidzleba shig shekhedva.
helers tavis zhangmodebul gulshi ghrmad daumarkhavs am derepnebis
siq'varuli. udidesi zeimi iq'o mistvis is dghe rotsa ak gadmoiq'vanes
dats'q'ebiti sk'olidan, sadats darajad mushaobda. ik p'at'arebi t'k'bileulit
gamodzghebodnen kholme da mere sul imati narts'q'evebis akhvet'as da iat'ak'is
kloriani k'irit ts'mendas undeboda... ak aseti umsgavsoeba ar khdeba,
201
mkholod ushver sit'q'vebs ts'eren k'edlebze da zogjer iat'ak's abindzureben
bich'ebis pekhsalagshi.
adamianebisa da t'ansatsmlis suni shemorchenia derepans. ts'q'lis sasmeli
auzebi dak'et'ilia, radiat'orebi ghughuneben. shoriakhlos k'aris jakhuni
gaismis; romelighats k'alatburteli shemovida sp'ort'uli chemodnit
khelshi da gasakhdelisak'en daeshva. mtavar shemosasvleltan mist'er
k'oldueli da mist'er pilip'si chveulebisamebr shedgnen da erti maghali,
kholo meore dabali, alpons da gast'on k'lounebivit, ertmanets gzas
utmoben. heleri ikhreba da parto
akandazshi tavs uq'ris nagvisa da burt'q'lis natsrisper grovas, romelshiats
shigadashig gazetis nakhevebi mochans. is k'utkhisak'en midis da nagavs did
muq'aos k'olopshi chaudzakhebs. mere tsotskhianad miabijebs derepanshi da
mosakhvevshi ik'argeba. dram-bum-bam.
is modis!!!
- jorj, gavige bolo khans sheudzlod q'opilkhart, - eubneba pilip'si
k'olegas. is shushis k'aradastan shecherda, radgan ak, sinatleze sheamchnia, rom
k'olduels t'uchis k'utkhidan siskhli gadmosdis. q'oveltvis raghats sch'irs
am k'atss, mudam mouts'esrigebelia; gulis sighrmeshi pilip'si ganitsdis amas.
- khan ise var, khan ase, - miugebs k'oldueli. - pil, dzalian madardebs is
dak'arguli biletebi, 18001-dan 18145 nomramde.
pilip'si pikrobs da am dros - chveulebisamebr, khan marjvniv da khan
martskhniv mkhars itsvlis, titkos beisbolis mindorzeao.
- bolos da bolos parat'ina kaghaldia, - ambobs is. - pulits parat'ina
kaghaldia, - miugebs k'oldueli.
mas iseti avadmq'opuri shesakhedaoba akvs, rom pilip'si urchevs:
- rame ts'amali dageliat. k'oldueli jiut'ad k'umavs t'uchebs.
- sashishi araperia, pil. gushin ekimtan viq'avi da rent'genits gadavighe.
pilip'si akhla mkharmartskhniv amoudga.
- mere ra uchvena rent'genma? - ek'itkheba is da tan tavis ts'aghebs dascherebia,
gegoneba amots'mebs, zonrebi shek'rulia tu arao.
202
k'oldueli, titkos pilip'sis chumi mravalmnishvnelovani khmis chakhshoba
undao, khmamaghla, q'virilit p'asukhobs:
jer ar gamigia! ert ts'uts ar metsala!
- jorj! shemidzlia megobrulad gitkhrat rame? - ra tkma unda, gana chven
odesme gvisaubria skhvagvarad?
akamde ver ists'avlet erti ram - rogor mouarot sak'utar tavs. gaiget, chven
uk've ise akhalgazrdebi aghar vart, omamde rom viq'avit, akhalgazrdebivit
veghar vitskhovrebt.
- skhvanairad tskhovreba me ar shemidzlia, pil, sul aseti bavshvi davrchebi,
sanam k'uboshi ar chamats'venen.
pilip'si nadzaladevad itsinis. mas uk've erti ts'lis st'azhi hkonda, rotsa
k'oldueli
sk'olashi movida. da tumtsa didi khania ertad mushaoben, akamde
valdebulad tvlis tavs, rom k'olduelis mparveli da khelmdzghvaneli
iq'os. tanats ar asvenebs ts'inatgrdznoba, rom k'oldueli, romelits esoden
aghsavsea gaugebrobit da moulodnelobit, utseb sasts'auls moimokmedebs
an, q'ovel shemtkhvevashi, raime sak'virvels anda arachveulebriv
mnishvnelovans maints it'q'vis.
- gaiget ok'is ambavi? - ek'itkheba pilip'si.
am ch'k'vianma, tavazianma, dzlierma da lamazma ch'abuk'ma, sk'ola otsdaatian
ts'lebshi daamtavra. ok'i ert-erti imatgani iq'o, vints uzomod akharebs
masts'avleblis guls. odesghats asetebi bevrni iq'vnen olinjershi, magram
akhal, rotsa ase daetsa saq'oveltao zneoba, ok'istana akhalgazrdebi titze
chamosatvlelia.
- gavige, rom daghup'ula, - p'asukhobs k'oldueli, - magram dats'vrilebit
araperi vitsi.
- nevadashi momkhdara, - eubneba pilip'si, - da ts'ignebisa da rveulebis mdzime
dast'a
khelidan khelshi gadaakvs, - aviatsiis inst'rukt'ori iq'o da misma mots'apem
shetsdoma daushva. orive daighup'a.
203
- ra uazrobaa. mteli omi ise gamoiara, rom erti nak'ats'rits ar hkonia da
mshvidobian dros sheets'ira.
pilip's tvalebi ghalat'obs - dabali t'anis mamak'atsebi saertod upro
mgrdznobiareni arian - veragulad uts'itldeba, rogorts k'i saubari raime
sevdians sheekheba.
- sashinelebaa, rotsa akhalgazrdebi k'vdebian, - ambobs k'oldueli.
mas ghvidzli shvilebivit uq'vars lamazi da gamgoni mots'apeebi, tumtsa misi
sak'utari vazhi jiut'i da moukheshavia.
k'oldueli daint'eresdeba: shuashi tmagadaq'opili pilip'sis tavi uetsrad
zardakhshis sakhuravad moechveneba, sadats mistvis autsilebeli dzvirpasi
tsnobebia chak'et'ili.
- tkven pikrobt, rom asak's akvs raime mnishvneloba. ggoniat, isini nak'leb
arian mzad sasik'vdilod? gana tkven k'i mzada khart?
pilip'si tsdilobs gulisq'uri moik'ribos da k'argad chauk'virdes am azrs,
magram araperi gamosdis, titkos ori magnit'is ertnair p'oluss
aakhlovebdes ertmanettan; isini ertmanets uk'uagdeben.
- ar vitsi, - aghiarebs is da mere daumat'ebs: - amboben q'velapers tavisi dro
akvso.
- ar mjera, - miugebs k'oldueli, - me sul ara var mzad da shishit guli
misk'deba. ra unda knas k'atsma?
orive ukhmod itsdis, sanam heleri ar chaivlis tavisi nech'is tsotskhianad.
damlagebeli tavis knevit da ghimilit miesalmeba mat da amjerad aghar
shecherdeba, gzas ganagrdzobs.
pilip'si k'vlav amaod tsdilobs azris mok'rebas, mere isev shvebit
moitsilebs
tavidan usiamo pikrs da skhva rameze gadaakvs saubari. is dazhinebit
asht'erdeba k'olduelis mk'erds, titkos ik raime saint'ereso sheenishnos.
- zimermans tu elap'arak'et? - ek'itkheba pilip'si, - ikneb, q'velapers ajobebs,
erti ts'lit rom daisveno?
- magis nebas ver mivtsem chems tavs. mere bavshvi? sk'olashi rogor ivlis?
avt'obusshi unda daemgzavros am soplis nakhirs.
204
- araperits ar mouva, jorj.
- dzalian meech'veba. gamudmebit khelis shets'q'oba esach'iroeba, rom sats'q'ali bich'i
k'atsi dadges. unda gavmagrde, sanam pekhze ar davaq'eneb. tkven ra gich'irt,
tkveni vazhi uk've gzas ets'ia.
es ubadruk'i p'irperobaa da pilip'si tavs aknevs. tvalebi k'idev upro
met'ad uts'itldeba. roni pilip'ss, romelits amzhamad p'ensilvaniis
universit'et'is
p'irvel k'ursze sts'avlobs, brts'q'invale nich'i dahq'va elekt'ronik'ashi. jer
k'idev sk'olashi igi ashk'arad dastsinoda mamamisis gat'atsebas beisbolit.
205
guli sts'q'deboda, rom mamis dazhinebuli motkhovnit bavshvobashi mravali
dzvirpasi saati shets'ira am tamashs.
- mgoni, ronim itsis, ra unda. - q'oq'manit ambobs pilip'si.
- madloba ghmerts! - ts'amoidzakhebs k'oldueli. - chems sabralo bich's k'i
q'velaperi khonchit mirtmeuli nebavs.
- mgoni, undoda mkhat'vari gamosuliq'o.
- o-oh, - okhravs k'oldueli, titkos shkhami chaets'veta nats'lavebshi - shvilebi
mt'k'ivneuli sak'itkhia orivestvis.
- dghes, chemi sak'laso otakhidan rom gamovdiodi, ertma aghmochenam gamielva.
tkhutmet'i ts'elia vasts'avli da dzlivs mivedi am dask'vnamde, - saubris temas
tsvlis k'oldueli.
- rao? - moutmenlad ek'itkheba pilip'si, erti suli akvs, sanam p'asukhs
gaigebdes, tumtsa adre bevrjer darchenila p'irshi chalagamovlebuli.
- net'ar iq'vnen arasmtsodneni, - atskhadebs k'oldueli da rak'i sikharulit
gatsisk'rovnebuli sakhis natsvlad pilip'sis shech'mukhnil shubls khedavs,
upro khmamaghla imeorebs, ise, rom usasrulo tsariel derepnebshi
ekosavit gaismis: - net'ar iq'vnen arasmtsodneni. es tskhovrebam masts'avla.
- ghmertma nu knas, rom martali iq'ot! - achkarebit ts'amoidzakhebs pilip'si da
tavis sak'laso otakhshi ts'asasvlelad emzadeba. magram isini k'idev ert
ts'uts rchebian ertad, orive masts'avlebeli isvenebs urtiert
sazogadoebashi; saech'vo siamovnebas p'oulobs imashi, rom erti meores
imeds ukarts'q'lebs da maints arts erti ar rcheba nats'q'eni, ase ek'vris
ertmanets ch'ekakukhilis dros ert tavlashi dabmuli ori tskheni.
k'oldueli, albat, lega khalebiani sinibi ikneboda, sruliad
chveulebrivi, sheidzleba, ertob, gamgonits; mas, albat, lurja erkmeoda,
pilip'si k'i - mk'virtskhli, p'at'ara ts'ablisperi kurana, lamazi k'udita da
nat'ipi chlikebit - titkmis p'oni.
- chemi mokhutsi ise mok'vda, chems asak'sats ver miaghts'ia. ar minda, mets ase
vumt'q'uno chems shvils, - ts'asvlis ts'in ambobs k'oldueli.
is ch'rach'unit da brakhunit adgams k'arebtan mukhis dzvel p'at'ara magidas; am
magidaze mat'chis biletebi unda gaq'idos.
darbazs p'anik'uri ghriantseli avsebs da uzarmazari sk'olis q'velaze upro
shoreul k'lasebshits k'i mt'vris bughi dgeba. bevri maq'urebeli akhlagha ighebs
206
bilets da k'aridan uts'q'vet' nak'adad miedineba gachakhchakhebul derepanshi.
q'invisagan q'urebats'itlebuli, kimerebivit utsnauri, akhirebuli
aghnagobis mkone ch'abuk'ebi, tvalebgadmok'ark'lulni da p'irdaghebulni
miik'vleven gzas naturebis elvare burtebkvesh. k'ubok'rul p'alt'oebshi
gamots'q'obili, umet'esad ugulisq'uro metunis
mier
nachkarevad
damzadebuli larnak'ebivit moukneli da
ach'relebuli,
loq'ebshevardisperebuli, aght'q'inebuli
gogonebi mkhurvale
simch'idroveshi chach'edilan. mriskhane, sultamkhutavi da dabrmavebuli
brbo adgilze mousvenrad ts'rialebs da q'ru bubuni gaakvs. ts'k'rialebs
akhalgazrduli khmebi.
- hoda me vutkhari, ras izam, bedi ara gakvs, she dzvelo-metki.
- mesmis, rom mik'ak'uneb, magram shemoshvebit ver shemogishveb.
- mere, eg khom namdvili usindisobaa!
- is dzuk'na k'i, vitom ak araperiao, gadabrunda meore gverdze da meubneba:
„modi, k'idevo“.
- tsot'a azrze modi. rogor sheidzleba erti usasruloba meoreze met'i iq'os?
- net'avi gamagebina, vin ambobs, rom man ase tkva, da met'i araperi minda.
- magas khelad daet'q'oba kholme, imit'om rom k'iserze mashinve khali
uts'itldeba.
- me rom mk'itkho, eg mart'o sak'utar tavzea sheq'varebuli.
- gavikhede da - sadghaa sheni sauzme!
- modi, ase vtkvat, erti usasruloba udris meore usasrulobas. sts'ore ar
aris?
- gavigone, raghats rom tkva, da veubnebi q'mats'vils: ra mokhda, araperi
mesmismetki.
- tu gachereba ar sheudzlia, jobda saertod ar daets'q'o.
- eg rodis iq'o, atasi ts'lis ts'in?
- magram mart'o k'ent'i ritskhvebi rom aigho, q'vela, rats k'i arsebobs, da shek'ribo,
maints usasrulobas miigheb, sts'ori ar aris? gaige, bolos da bolos?
- es sad momkhdara, p'ost'vilshi?
207
- ghamis p'erangi matsvia, tkhelze tkheli.
- mash ara makvs bedi? - chamdzakhis. - ara, ara gakvs-metki, veubnebi.
- rogorts ikna! - idzakhis p'it'eri. p'enis danakhvaze, romelits mteli darbazis
gavlit misk'en mieshureba. mart'oa, misi gogo mart'o movida mastan; am
ubralo pikris mozghvavebaze guli gamalebit utsems. „adgili sheginakhe!“
- uq'viris mas p'it'eri. shua rigshi zis; p'enistvis dak'avebul sk'amze skhvisi
p'alt'oebi da sharpebi ats'q'via. p'eni tamamad ik'apavs gzas rigebs shoris,
moutmenlad moumuts'avs t'uchebi da aidzulebs q'velas adgnen da gaat'aron;
sitsilit iblandeba vighatsis gach'imul pekhebshi. sanam p'alt'oebs igheben
sk'amidan, p'eni idzulebulia miek'ras p'it'ers, romelits sanakhevrod
ts'amomdgaria
tavisi
adgilidan.
mati
pekhebi
ukherkhulad
gadakhlartulan; p'it'eri antsad uberavs suls sakheshi da p'enis q'urtan
chamovartskhnili tma utrtis. sakhesa da k'iserze k'ani simshvidit uelavs,
tumtsa irgvliv aseti aliakoti da aq'al-maq'alia da p'it'ers is t'k'bili,
sasurveli da madisaghmdzvreli echveneba. sulats imis gamo, rom aseti
p'at'araa. p'at'ara da msubuki, bumbulivitaa, p'it'ers sul advilad
sheudzlia khelshi ait'atsos. amis gapikrebaze p'it'eri tvitonats simchat'es
grdznobs skheulshi, titkos vighats zeets'eva. uk'anask'neli p'alt'ots aighes da ai,
isini mkhiaruli aurzaurit garemotsulni, ertmanetis gverdit
skhdebian mq'udro sitboshi.
motamasheebi gluv, mok'rialebul pitsrebze darbian shua darbazshi. burti
maghal mrudeebs khazavs haershi, magram ver aghts'evs ch'eramde, sadats
sanaturebze litonis badeebia gadak'ruli. gaismis sast'venis khma. msajebi
saatebs achereben. shemorbian gogonebi, khmamaghla esalmebian sp'ort'smenebs,
romelta q'vitel svit'erebs q'avisperi „o“ amshvenebs, da sark'inigzo
vagonebivit mts'k'rivdebian.
- o!.. - mati shedzakhili sp'ilendzis shvidi saq'virivit gaismis haershi.
ertmanets gadach'dobian idaq'vebit ise, rom khelebi ert uzarmazar
dgushad sheuk'ravt.
- o-o-o-o! - sats'q'aloblad k'vnesis eko.
- el!..
- el!.. - ait'atsebs maq'urebeli.
- i...
208
- ai-i-i! - gaismis darbazis sighrmeshi. p'it'ers aghelvebisagan suntkva ek'vris,
magram maints sargeblobs shemtkhvevit da p'enis mk'lavze khels uch'ers.
- uh, - ambobs p'eni, sashinlad k'maq'opilia, mis k'ans jer isev shemorchenia
garedan shemoq'olili suskhi.
- en!
darbazi k'idev upro mk'virtskhlad p'asukhobs: „en!“; darbazsa da misalmebis
gunds shoris sul upro da upro sts'rapi k'avshiri mq'ardeba, khmebis mdzapri
k'oriant'eli grigalivit ats'q'deba maq'urebelta rigebs, mere maghla-maghla
miits'evs da q'velas echveneba, rom skhva samq'aroshi miekaneba.
- olinjeri, olinjeri! olinjeri!
gogonebi garbian, tamashi grdzeldeba, uzarmazari darbazi akhla
chveulebriv otakhad iktseva, sadats q'vela itsnobs ertmanets. p'it'erma da
p'enim saubari gaabes.
- rogor mikharia, rom mokhvedi, - eubneba p'it'eri. - martali gitkhra, ar
megona, ase tu gamekhardeboda.
- nutu? didi madloba, - mshralad esit'q'veba p'eni. - mamasheni rogor aris?
- gatsopebulia. ts'ukhel shin ar mivsulvart: mankana gagvit'q'da.
- she sats'q'alo.
- ara, ise saint'eresots k'i iq'o.
- ts'vers ip'arsav?
- ara, ra iq'o? sach'iroa?
- ara; magram q'urze raghatsa gakvs mimkhmari, gegoneba, sap'arsi k'remiao.
- itsi, es ra aris?
- ra, ra unda iq'os?
- es chemi saidumloa. ar itsodi, rom saidumlo makvs?
- saidumlo vis ara akvs!
- chemi saidumlo gansak'utrebulia.
- maints rogori?
209
- tkmit ver get'q'vi. unda gachveno.
- ra sasatsilo khar, p'it'er.
- ar ginda? geshinia?
- ara. sheni ar meshinia.
- dzalianats k'argi. arts me meshinia sheni.
p'eni itsinis.
- shen aravisi ar geshinia.
- t'q'uilia. q'velasi meshinia.
- mamashenisats?
- mamachemis q'velaze met'ad.
- rodis machveneb shens saidumlos?
- ikneb, sulats ar gachveno, iseti sashinelebaa.
- p'it'er, machvene, ra, dzalian gtkhov.
- p'eni.
- ra iq'o?
- me shen dzalian momts'onkhar. p'it'eri ar eubneba: „miq'varkharo“, radgan eshinia,
t'q'uili ar gamouvides.
- mets momts'onkhar.
- mere aghar mogets'onebi.
- momets'onebi. shen ra, gangeb igoneb sisuleleebs?
- sheidzleba. shesvenebis dros gachveneb. tu meq'o gambedaoba.
- akhla uk've martla mashineb.
- shen k'idev nu sheshindebi. itsi, shen iseti arachveulebrivi k'ani gakvs.
- shen amas dzalian khshirad meubnebi. ra nakhe aseti chems k'anshi? p'it'eri arapers
p'asukhobs da khelze ealerseba. p'eni khels artmevs.
- modi, vuq'urot, romeli gundia ts'in?
210
p'it'eri tavs maghla sts'evs, uq'urebs akhal saats da elekt'rul tskhrils,
romelits 1946 ts'lis gamoshvebis sachukaria.
- imati.
p'eni uetsrad chveulebriv t'uchsheghebil p'at'ara rok'ap's emsgavseba da q'viris:
- midi! midi!
mozardta gundis motamasheni - khutni olinjeris pormashi, q'avisperebi
q'vitlit, da khutnits samkhret olt'onisashi, lurjebi tetrit sheshlilebivit darbian, titkos rezinis lanchebit sheets'ebnen sak'utar
perad oreuls, romelits iat'ak'is gap'rialebul pitsrebshi mochans,
titoeuli zonari, tmis gheri, sakhis gamomet'q'veleba dadzabuli,
gazviadebuli da arabunebrivi akvt, vit'rinashi gamodgmuli
pit'ulebivit.
tumtsa, k'alatburtis
mindors
martla hq'ops
maq'ureblebisagan mochvenebiti, maghali, shushis k'edeli; martalia,
motamashes sheudzlia tavi asts'ios da dainakhos brboshi kalishvili,
romeltanats gushindeli ghame gaat'ara (ikneb, misi pshluk'units k'i akhsovdes
da isits, mere tviton q'eli rogor ushreboda, magram akhla es kalishvili
misgan maints ts'armoudgenlad shors imq'opeba, da sruliad advili
dasashvebia, rom is, rats chabnelebul, udzrav mankanashi mokhda, mas sizmarshi
moelanda. mark' iangermani balniani khelis zurgit shublidan opls
its'mends, khedavs burts, romelits misk'en moprinavs, khelebs maghla sts'evs,
ich'ers mk'vriv disk'os, gulshi ikhut'ebs, tavs skhva mkhares sheat'rialebs,
mots'inaaghmdege rom moat'q'uos, gverds uktsevs samkhret olt'onis
damtsvelebs, dros ikheltebs da sirbilit agdebs burts k'alatshi.
angarishi gaikvita. iseti ghriali gaismis, titkos amazrzenma shishma moitsva
q'oveli damsts'ris suli.
k'oldueli biletebis nakhevebs hgvis magididan, rodesats mas pekhak'repit
uakhlovdeba pilip'si da eubneba:
- jorj, tkven rom tkvit, biletebi damak'ldao...
- ho, rvaatas p'irvelidan rvaatas as ormotsdakhutamde.
- mgoni, vitsi, sadats gakra...
- magas tu martals ambobt, mdzime lodi amekhsneba gulidan.
- darts'munebuli var, luisma ts'aigho...
- zimermanma? rashi dasch'irda biletis kurdoba?
211
- s-ss! - pilip'ss mravalmnishvnelovnad moghretsia t'uchi da tvalit
direkt'oris k'abinet'ze anishnebs. mas sadghats tavi moakvs idumalebit. khom itsit, uprosi k'lasebis khelmdzghvanelia k'alvinist'ebis sak'virao
sk'olashi.
- rogor ara. ik q'vela magis mzes pitsulobs.
- mereda veghar shenishnet, rom ghirsi mama marchi ak aris?
- ho, tavad gavat'are. puli ar gamovartvi.
- hoda sakmets eg aris. imit'om aris ak, rom sak'virao sk'olashi ormotsamde
k'atsma miigho upaso bileti da q'vela movida. adgili shevtavaze
t'ribunaze, magram uari ganatskhada, mitkhra: k'edeltan dgoma mirchevnia,
bich'ebs tvalq'uri unda vadevnoo; am bich'ebis nakhevari elidan aris, ik
k'alvinist'uri ek'lesia ara akvt.
oho, ai vera hamelits! grdzeli q'viteli p'alt'o shekhsnia, ts'iteli tmis bghuja
chamoshlia, tmis sarch'ebi vartskhnilobas veghar umagrebs; khom ar morboda? is
k'olduels ughimis da pilip'ss tavs uknevs; pilip'si, es k'apandara k'atsuna,
ertaderti mamak'atsia, romelits masshi aravitar grdznobebs ar its'vevs.
k'oldueli skhva sakmea: is midzinebul dedobriv inst'inkt's ughvidzebs.
q'ovel maghal mamak'atsshi tavis mok'avshires khedavs, imdenad gulubrq'viloa,
da p'irikit, tavisze dabali
mamak'atsebi mt'rad miachnia. k'oldueli mech'ech'ebian khels sts'evs da
megobrulad esalmeba veras: am kalis q'ureba siamovnebs. rotsa misis hamels
khedavs, grdznobs, rom sk'ola mart'o mkhetsebis khelshi ar aris. veras bich'uri
agebuleba akvs: pitsarivit sts'ori mk'erdi, grdzeli pekhebi, ch'orpliani,
gamkhdari mk'lavebi, utsnaurad met'q'veli da amaghelvebeli, da mkholod
tedzos siakhloves emchneva is gansak'utrebuli sisavse, oditgan rom
mosdgamt kalebs; mart'o amit sheidzleba misi gamorcheva mosts'avle
gogonebisagan. tedzoebi tabashiridan gamodzerts'ils miugavs da mk'vetrad
ikhat'eba lurj sp'ort'ul k'ost'iumshi. kalis p'irvel gapurchkvnas aq'vaveba
mosdevs da ramdenime khnis shemdeg k'vlav tavidan aq'vaveba. adamianis
biologia zogjer saotsar tavshek'avebas amzhghavnebs. mas akamde shvili ara
hq'avs. or sp'ilendzisper t'alghas shua chamjdari p'at'ara samk'utkha shubli
shech'mukhvnia; tskhviri grdzeli akvs da ts'vet'iani, sakhe krtsvins miugavs da
gaghimebisas momkhibvlelad achens ghrdzilebs. k'oldueli edzakhis mas.
- tkveni gogonebi tamashobdnen dghes? - ek'itkheba is. vera k'alatburtel
kalta gundis mts'vrtnelia.
212
- akhla ikidan movdivar, - gzadagza p'asukhobs kali. - chvenebi chaplavdnen.
eli vavakhshme da mashinve aket gamovkandi, rom bich'ebis tamashs vuq'uro. vera
derepnit darbazis shesasvlelisak'en miemarteba.
- ase unda giq'vardes k'alatburti, am kals rom uq'vars, - ambobs k'oldueli.
- eli met'ismet'ad bevrs mushaobs, - p'irkushad ambobs pilip'si, - da egets
mots'q'enilia.
- magram mkhiarulad k'i gamoiq'ureba da chems dgheshi chavardnili k'atsisatvis
esaa mtavari.
- jorj, tkveni janmrteloba dzalian mapikrebs.
- ghmerts uq'vars mkhiaruli gvamebi, - nadzaladevi khalisit ambobs
k'oldueli da gadats'q'vet'ilebit aghsavse ek'itkheba: - maints rashia am
biletebis saidumloeba?
- es saidumloeba sulats ar aris. ghirsma mama marchma tkva, rom luisis
ts'inadadebit es biletebi ts'asakhaliseblad dauriges sak'virao sk'olis
mosts'avleebs, romeltats akhal ts'lamde arts erti metsadineoba ar
gautsdeniat.
- da amit'om kurdulad shemovida da momp'ara biletebi?
- chumad. eg biletebi tkveni ar aris, jorj, sk'olisaa.
- mash me magati q'urmoch'rili q'ma vq'opilvar, unda vimushao da tan p'asukhits
vago, ara?
eg ubralo kaghaldia, da am tvalitats unda shekhedot. tkvens davtarshi k'i
chats'eret: „kvelmokmedeba“. rame ambavi tu at'q'deba, me mkhars dagich'ert.
- khom ar gik'itkhavt zimermanistvis, danarcheni asi bileti ragha ikna? tkven
ambobt, ormotsi k'atsi movidao. danarchen assats khom ar daarigebda, mashin
upaso biletebit otkhi ts'lis balghebits k'i moportkhdebodnen
k'alvinist'uri bavshvta bagebidan.
- jorj, mesmis, rom aghelvebuli khart. magram am sakmes nughar gaazviadebt,
araperi eshveleba. zimermantan ar milap'arak'ia, chemi azrit, arts ghirs.
dats'eret: „kvelmokmedeba“: da morcha. luisi, martalia, arapers erideba,
magram am sakmes ts'q'ali ar gauva.
213
k'olduels mshvenivrad esmis, rom megobris brdznul rchevas unda
daujeros, magram uk'anask'nelad gadmoantkhevs gulists'q'romas:
- am biletebis pasi naghdi ormotsdaati dolaria, hoda aghshpotebuli var,
rom igi chvens dzvirpas k'alvinist'ur sk'olas miartves.
is gults'rpelad aris aghshpotebuli. mteli olinjeri, iset p'at'ara
sekt'ebs tu
ar chavtvlit, rogorits arian k'atolik'ebi, iehovas mots'meni da bap't'ist'ebi,
or did banak'adaa gaq'opili, romlebits mshvidobian met'okeobas uts'even
ertmanets, - luteranebad da k'alvinist'ebad; amastan luteranebi upro
mravalritskhovanni arian, k'alvinist'ebi k'i upro mdidrebi. tviton
k'oldueli p'resvit'erianuli ojakhidan aris, magram k'rizisis p'eriodshi
tsolis sarts'munoeba miigho, luterani gakhda, da tumtsa dzalian tvinieria,
maints ar endoba k'alvinist'ebs, romlebits mis ts'armodgenashi zimermansa da
k'alvins uk'avshirdeba, kholo isini k'i tavis mkhriv, - amkveq'nad arsebul
q'vela bnel, usulgulo da desp'ot'ur dzalebs.
vera darbazshi shemodis ganieri, partod gaghebuli k'arit, romelsats
rezinis solebi ich'ers. k'ari rom daikhuros, es solebi pekhisk'vrit unda
amoagdon titbris k'okht'a budeebidan. shoreul k'utkheshi is mama marchs
khedavs, - igi dasak'etsi sk'amebis grovas miq'rdnobia. am sk'amebs k'rebebis,
sp'ekt'ak'lebisa da mshromelta sabch'os skhdomebis dros shua darbazshi
gamartaven kholme, sadats akhla k'alatburtis moedania. ukheshi shalis
sharvlebshi chatsmuli ramdenime bich'i ap'arula am grovaze da pekhebs ikneven;
sk'amebs uk'an jgupad dganan k'atsebi, bich'ebi
da ramdenime gogona - mat k'isrebi daugrdzelebiat, rata uk'et dainakhon,
zogi matgani ghia k'arebshi dadgmul sk'amebze amdzvrala. ori akhlagazrda
k'atsi, ase otsdakhuti ts'lisa, gaubedavad esalmeba da gzas utmobs veras;
et'q'oba, orive itsnobs mas, magram veras ar agondeba mati vinaoba, isini
dzveli gmirebi arian, imatganni, vints sanam tsols sheirtavs an smas ar
gadaq'veba, an k'idev sadme kalakidan dzalian shors ar daits'q'ebs mushaobas,
mudam ists'rapis sk'olashi sp'ort'ul shejibrebebze, rogorts dzaghls miuts'evs
guli ikit, sadats didi khnis ts'in damarkhuli gemrieli dzvali eguleba. da
isini, q'ovel ts'els sul upro da upro moshvebulni, moberebulni,
jiut'ad tskhaddebian ak, dat'q'vevebulni gamudmebuli tsvlilebebit darbazsa da ezoshi, shemodgomaze, zamtarshi da gazapkhulze - ch'abuk'
sp'ort'smenta sul akhal-akhali shevsebit, romlebits mochvenebebivit
214
gaielveben, mere k'i sheumchnevlad uertdebian mat da maq'ureblebad
iktsevian. mat tavmdablad da mok'rdzalebulad uch'iravt tavi,
mosts'avleebisagan ganskhvavebit, romlebits t'ribunebze skhedan. ik sakheebs,
tmebs, baptebs, ghia peris t'ansatsmels erti didi t'ilo sheukmnia, moelvare, tsotskhali alami. vera tvalebs ch'ut'avs da brbo mtrtolvare,
perad molek'ulebad ishleba.
titkosda irgvliv motsakhtsakhe movlenebit p'olarizebuli es nats'ilak'ebi
mis gamochenaze martla irkhevian da ukhilavi, makhvili boloebit
ertmanets mizanshi igheben. vera grdznobs amas, siamaq'it, simshvidita da
tvitdajerebit ivseba. is ar chkarobs tvalis shevlebit gaabednieros mama
marchi, romelits uk've aghprtovanebulia veras sakhis garshemo mimobneuli
You have read 1 text from Georgian literature.
Next - k'ent'avri - 15
  • Parts
  • k'ent'avri - 01
    Total number of words is 3340
    Total number of unique words is 2166
    24.6 of words are in the 2000 most common words
    36.7 of words are in the 5000 most common words
    44.0 of words are in the 8000 most common words
    Each bar represents the percentage of words per 1000 most common words.
  • k'ent'avri - 02
    Total number of words is 3612
    Total number of unique words is 2290
    24.5 of words are in the 2000 most common words
    37.5 of words are in the 5000 most common words
    45.9 of words are in the 8000 most common words
    Each bar represents the percentage of words per 1000 most common words.
  • k'ent'avri - 03
    Total number of words is 3652
    Total number of unique words is 2221
    27.8 of words are in the 2000 most common words
    39.7 of words are in the 5000 most common words
    47.3 of words are in the 8000 most common words
    Each bar represents the percentage of words per 1000 most common words.
  • k'ent'avri - 04
    Total number of words is 3828
    Total number of unique words is 2253
    28.6 of words are in the 2000 most common words
    41.8 of words are in the 5000 most common words
    48.3 of words are in the 8000 most common words
    Each bar represents the percentage of words per 1000 most common words.
  • k'ent'avri - 05
    Total number of words is 3690
    Total number of unique words is 2293
    25.7 of words are in the 2000 most common words
    38.4 of words are in the 5000 most common words
    46.2 of words are in the 8000 most common words
    Each bar represents the percentage of words per 1000 most common words.
  • k'ent'avri - 06
    Total number of words is 3683
    Total number of unique words is 2285
    27.7 of words are in the 2000 most common words
    39.6 of words are in the 5000 most common words
    47.0 of words are in the 8000 most common words
    Each bar represents the percentage of words per 1000 most common words.
  • k'ent'avri - 07
    Total number of words is 3747
    Total number of unique words is 2208
    28.2 of words are in the 2000 most common words
    40.8 of words are in the 5000 most common words
    49.0 of words are in the 8000 most common words
    Each bar represents the percentage of words per 1000 most common words.
  • k'ent'avri - 08
    Total number of words is 3825
    Total number of unique words is 2203
    28.6 of words are in the 2000 most common words
    41.4 of words are in the 5000 most common words
    48.8 of words are in the 8000 most common words
    Each bar represents the percentage of words per 1000 most common words.
  • k'ent'avri - 09
    Total number of words is 3813
    Total number of unique words is 2299
    26.9 of words are in the 2000 most common words
    40.1 of words are in the 5000 most common words
    47.3 of words are in the 8000 most common words
    Each bar represents the percentage of words per 1000 most common words.
  • k'ent'avri - 10
    Total number of words is 3832
    Total number of unique words is 2203
    27.8 of words are in the 2000 most common words
    41.5 of words are in the 5000 most common words
    48.1 of words are in the 8000 most common words
    Each bar represents the percentage of words per 1000 most common words.
  • k'ent'avri - 11
    Total number of words is 3700
    Total number of unique words is 2293
    26.4 of words are in the 2000 most common words
    39.1 of words are in the 5000 most common words
    46.7 of words are in the 8000 most common words
    Each bar represents the percentage of words per 1000 most common words.
  • k'ent'avri - 12
    Total number of words is 3897
    Total number of unique words is 2212
    28.7 of words are in the 2000 most common words
    42.0 of words are in the 5000 most common words
    49.7 of words are in the 8000 most common words
    Each bar represents the percentage of words per 1000 most common words.
  • k'ent'avri - 13
    Total number of words is 3874
    Total number of unique words is 2126
    29.5 of words are in the 2000 most common words
    42.1 of words are in the 5000 most common words
    49.5 of words are in the 8000 most common words
    Each bar represents the percentage of words per 1000 most common words.
  • k'ent'avri - 14
    Total number of words is 3804
    Total number of unique words is 2211
    27.9 of words are in the 2000 most common words
    41.3 of words are in the 5000 most common words
    48.4 of words are in the 8000 most common words
    Each bar represents the percentage of words per 1000 most common words.
  • k'ent'avri - 15
    Total number of words is 3813
    Total number of unique words is 2177
    28.3 of words are in the 2000 most common words
    41.0 of words are in the 5000 most common words
    48.4 of words are in the 8000 most common words
    Each bar represents the percentage of words per 1000 most common words.
  • k'ent'avri - 16
    Total number of words is 3722
    Total number of unique words is 2183
    27.0 of words are in the 2000 most common words
    40.0 of words are in the 5000 most common words
    47.5 of words are in the 8000 most common words
    Each bar represents the percentage of words per 1000 most common words.
  • k'ent'avri - 17
    Total number of words is 3736
    Total number of unique words is 2200
    28.7 of words are in the 2000 most common words
    42.1 of words are in the 5000 most common words
    49.3 of words are in the 8000 most common words
    Each bar represents the percentage of words per 1000 most common words.
  • k'ent'avri - 18
    Total number of words is 3771
    Total number of unique words is 2310
    27.4 of words are in the 2000 most common words
    39.9 of words are in the 5000 most common words
    47.2 of words are in the 8000 most common words
    Each bar represents the percentage of words per 1000 most common words.
  • k'ent'avri - 19
    Total number of words is 3048
    Total number of unique words is 1793
    25.5 of words are in the 2000 most common words
    36.6 of words are in the 5000 most common words
    43.6 of words are in the 8000 most common words
    Each bar represents the percentage of words per 1000 most common words.